apdegt
apdegt -degu [-dȩgu], -dedz, -deg [-dȩg], pag. -degu darbības vārds; intransitīvs
1.Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
PiemēriApdedzis sērkociņš.
- Apdedzis sērkociņš.
- Pagales apdega, bet nesadega.
- Ko mēs, bērni, darīsim Ziemassvētku vakarā? Pīrāgam, nabagam, Abi gali apdeguši.
2.Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
PiemēriApdedzis karavīrs.
- Apdedzis karavīrs.
2.1.Iedegt (saulē).
PiemēriTie bija jautri un bezbēdīgi vīri, vējos un saulē apdeguši brūni.
- Tie bija jautri un bezbēdīgi vīri, vējos un saulē apdeguši brūni.
3.formā: trešā persona Sausumā un karstumā apkalst, kļūt brūnam.
PiemēriKarstajā saulē apdegusi zāle.
- Karstajā saulē apdegusi zāle.
- Rožu lapas apdegušas.