saskrāpēt
saskrāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
saskrāpējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skrāpējot savainot.
PiemēriKaķis saskrāpē bērnam roku.
1.1.Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
PiemēriNeuzmanīgi pārbīdot mēbeles, var saskrāpēt grīdu.