saskrāpēt
saskrāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
saskrāpējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skrāpējot savainot.
PiemēriKaķis saskrāpē bērnam roku.
- Kaķis saskrāpē bērnam roku.
- Spraucoties caur krūmiem, ar zaru saskrāpēju vaigu.
1.1.Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
PiemēriNeuzmanīgi pārbīdot mēbeles, var saskrāpēt grīdu.
- Neuzmanīgi pārbīdot mēbeles, var saskrāpēt grīdu.
- Mašīnai saskrāpēts motora pārsegs.
- Abrazīvie mazgāšanas līdzekļi saskrāpēs tīrāmo virsmu.