švīkstēt
švīkstēt 3. pers. švīkst, pag. švīkstēja intransitīvs, darbības vārds
švīkstiens vīriešu dzimte, lietvārds
švīkstoņa sieviešu dzimte, lietvārds
Radīt samērā klusu troksni (piem., par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriIelās švīkst riepas.