Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
švīkājums
švīkājums lietvārds; vīriešu dzimte
Paveikta darbība, rezultāts → švīkāt1; uzzīmētu vai ieveidotu švīku kopums.
PiemēriFlīzes ar smalka švīkājuma faktūrām.