švīkāt
švīkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
švīkāties darbības vārds; atgriezenisks
švīkoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Veidot (kam) švīkas.
PiemēriŠvīkāt papīru.
- Švīkāt papīru.
- Švīkāt grīdu.
- Arheologi atraduši māla trauka lausku ar švīkātu virsmu.
Stabili vārdu savienojumiŠvīkātā keramika.
- Švīkātā keramika — bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
1.1.Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
PiemēriŠvīkāt vārdus uz papīra.
- Švīkāt vārdus uz papīra.
- Švīkāt līnijas uz papīra.
2.Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot troksni.
PiemēriŠvīkāt kājas.
- Švīkāt kājas.