ritenis
ritenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Transportlīdzekļa elements – rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
PiemēriAutomobiļa ritenis.
- Automobiļa ritenis.
- Vagona riteņi.
- Priekšējais, pakaļējais, rezerves ritenis.
- Riteņa ass, spieķis.
- Nolauzt mašīnai riteni.
- Mainīt riteņus.
Stabili vārdu savienojumiBūt uz riteņiem. Mest sprunguļus riteņos.
- Būt uz riteņiem idioma — būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
- Mest sprunguļus riteņos idioma — jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
- Pakļūt zem riteņiem — tikt sabrauktam.
- Piektais ritenis idioma — saka par to, kas (kādā vietā, situācijā) ir lieks, nevajadzīgs, traucējošs.
- Sviest sprunguļus riteņos idioma — jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
1.1.Rotējoša riņķveida detaļa (piem., priekšmetam).
PiemēriGulta uz riteņiem.
- Gulta uz riteņiem.
- Skrituļslidas ar plastmasas riteņiem.
3.Rats.
PiemēriKaruseļa ritenis.
- Karuseļa ritenis.
- Degoša riteņa laišana no kalna Jāņos.
Stabili vārdu savienojumiKā vāvere ritenī. Panorāmas ritenis.
- Kā vāvere ritenī idioma — nemitīgā kustībā, darbībā.
- Panorāmas ritenis — liels rotējošs ritenis, kurā braucot var aplūkot plašu apkārtni.
3.1.Veidojums riņķa vai apļa formā.
PiemēriSatīt fileju ritenī.
- Satīt fileju ritenī.
- Suns ar ritenī sagrieztu asti.