ritenis
ritenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Transportlīdzekļa elements – rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
PiemēriAutomobiļa ritenis.
Stabili vārdu savienojumiBūt uz riteņiem. Mest sprunguļus riteņos.
1.1.Rotējoša riņķveida detaļa (piem., priekšmetam).
PiemēriGulta uz riteņiem.
3.Rats.
PiemēriKaruseļa ritenis.
Stabili vārdu savienojumiKā vāvere ritenī. Panorāmas ritenis.
3.1.Veidojums riņķa vai apļa formā.
PiemēriSatīt fileju ritenī.