ritēt
ritēt 3. pers. rit, pag. ritēja darbības vārds; intransitīvs
ritējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rotējot pārvietoties, būt rotācijas kustībā; arī rotēt.
PiemēriRiteņi rit.
1.1.Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
Stabili vārdu savienojumiRitošais sastāvs.
2.Tecēt, plūst (par šķidrumiem).
PiemēriPār vaigiem ritēja asaras.
3.Notikt, risināties (par darbību, norisi).
PiemēriDarbi rit pilnā sparā.
3.1.Iet uz priekšu, turpināties (par laiku, laikposmu).
PiemēriLaiks rit tik ātri!