Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
robiņš
robiņš [rùobiņš] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dem. → robs1; neliels padziļinājums (kā virsmā).
PiemēriIegriezt robiņu.
1.1.formā: daudzskaitlis Nelieli izvirzījumi un padziļinājumi (kā malā).
PiemēriZeķu augšmalā ieadīti robiņi.