uzjaukt
uzjaukt -jaucu, -jauc, -jauc, pag. -jaucu darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
PiemēriAr pavārnīcu uzjaukt zupā biezumus.
- Ar pavārnīcu uzjaukt zupā biezumus.
- Brienot uzjaukt dūņas.
- Vilnis seklumā uzjauc smiltis no dibena.