vilnis
vilnis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
PiemēriLiels vilnis.
Stabili vārdu savienojumiBūt uz viena viļņa. Būt uz viļņa. Kā pa viļņiem.
1.1.Svārstīga (kā, piem., garaiņu, miglas) plūsma, izplatīšanās.
PiemēriMiglas viļņi ceļas un plok.
2.joma: fizika Svārstību kustība (kādā vidē, piem., gaisā).
PiemēriGaismas viļņi.
Stabili vārdu savienojumiElektromagnētiskie viļņi. Garie viļņi.
3.Spēcīgs, intensīvs (kā) pastiprinājums, kāpinājums, arī izpaudums (par parādībām, norisēm dabā, sabiedrībā).
PiemēriVasaras karstuma vilnis.
Stabili vārdu savienojumiDevītais vilnis. Sist augstu vilni.
3.1.Spēcīga, intensīva pozitīva vai negatīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
PiemēriPrieka vilnis.