Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sabuktēt sarunvaloda
sabuktēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Radīt iespiedumu, ieliekumu (parasti automobiļa virsbūvē).
PiemēriMašīnai sabuktēta aizmugure.
  • Mašīnai sabuktēta aizmugure.
  • Viegli sabuktēts auto spārns.
  • Ielās redz arī sabuktētus auto.