celms
celms [cȩl̂ms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc stumbra nozāģēšanas vai nociršanas.
PiemēriResns celms.
- Resns celms.
- Egles, bērza celms.
- Apsēsties uz celma.
Stabili vārdu savienojumiCelma nauda. Celmu lauzējs.
- Celma nauda — augoša meža vērtība, kas izteikta naudā.
- Celmu lauzējs — mašīna celmu laušanai.
2.joma: valodniecība Vārda sakne kopā ar priedēkļiem un piedēkļiem.
PiemēriAtvasināts, neatvasināts celms.
- Atvasināts, neatvasināts celms.
3.Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
PiemēriMikroorganisma celms.
- Mikroorganisma celms.
3.1.Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā.
Stabili vārdu savienojumi(Iet) kā pa celmiem.
- (Iet) kā pa celmiem idioma — saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.