cēlonis
cēlonis [cȩ̂luônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
Parādības objektīvais pamats.
PiemēriSlimības, bēdu, jautrības cēlonis.
Cilme:Ata Kronvalda jaunvārds.
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi