cēlonis
cēlonis [cȩ̂luônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Parādības objektīvais pamats.
PiemēriSlimības, bēdu, jautrības cēlonis.
- Slimības, bēdu, jautrības cēlonis.
- Galvenais un dziļākais cēlonis.
- Cēloņi un sekas.
Cilme:Ata Kronvalda jaunvārds.