celms
celms [cȩl̂ms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc stumbra nozāģēšanas vai nociršanas.
PiemēriResns celms.
Stabili vārdu savienojumiCelma nauda. Celmu lauzējs.
2.joma: valodniecība Vārda sakne kopā ar priedēkļiem un piedēkļiem.
PiemēriAtvasināts, neatvasināts celms.
3.Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
PiemēriMikroorganisma celms.
3.1.Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā.
Stabili vārdu savienojumi(Iet) kā pa celmiem.