lipt
lipt līpu, līpi, līp, pag. lipu darbības vārds; intransitīvs
1.Saistīties pie (kā) virsmas (par ko lipīgu, mitru); saistīties kopā (ar ko lipīgu); būt lipīgam (1).
PiemēriMīkla līp pie rokām.
- Mīkla līp pie rokām.
- Māli līp pie zābaku zolēm.
- Mitrās drēbes līp pie miesas.
- Sveķainie pirksti līp kopā.
- Mušpapīrs labi līp.
1.1.Cieši saistīties (pie kā).
PiemēriCeļa putekļi līp pie kājām.
- Ceļa putekļi līp pie kājām.
- pārnestā nozīmē Svilinošs aukstums līp pie miesas.
1.2.pārnestā nozīmē Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā; centies būt kopā, nodibināt attiecības.
PiemēriBērni līp skolotājai apkārt.
- Bērni līp skolotājai apkārt.
- Viņam sievietes pašas līp klāt.
2.formā: trešā persona Izraisīties organismā (par infekcijas slimību).
PiemēriMasalas līp.
- Masalas līp.
Stabili vārdu savienojumi(Kādam) līp pie nagiem. (Kādam) līp pie pirkstiem. Līp klāt kā dadzis.
- (Kādam) līp pie nagiem idioma — saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- (Kādam) līp pie pirkstiem idioma — saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- Līp klāt kā dadzis sarunvaloda — saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.