lipt
lipt līpu, līpi, līp, pag. lipu intransitīvs, darbības vārds
1.Saistīties pie (kā) virsmas (par ko lipīgu, mitru); saistīties kopā (ar ko lipīgu); būt lipīgam (1).
PiemēriMīkla līp pie rokām.
1.1.Cieši saistīties (pie kā).
PiemēriCeļa putekļi līp pie kājām.
1.2.pārnestā nozīmē Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā; centies būt kopā, nodibināt attiecības.
PiemēriBērni līp skolotājai apkārt.
2.formā: trešā persona Izraisīties organismā (par infekcijas slimību).
PiemēriMasalas līp.
Stabili vārdu savienojumi(Kādam) līp pie nagiem. (Kādam) līp pie pirkstiem. Līp klāt kā dadzis.