krekls
krekls [krȩkls] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
PiemēriKokvilnas krekls.
- Kokvilnas krekls.
- Rūtains, vienkrāsains krekls.
- Krekls ar garām piedurknēm.
- Aizpogāt kreklu.
Stabili vārdu savienojumiIzmesties kreklā.
- Izmesties kreklā — novelkot citus apģērba gabalus (piem., žaketi, džemperi), palikt tikai kreklā.
- Novilkt (kādam) kreklu no muguras sarunvaloda — izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
2.Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
PiemēriKokvilnas krekls.
- Kokvilnas krekls.
2.1.Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
PiemēriSporta krekls.
- Sporta krekls.
- Krekli ar volejbola komandas emblēmu.
Stabili vārdu savienojumiT krekls.
- T krekls — sporta krekls ar īsām piedurknēm.
Stabili vārdu savienojumiDzimis laimes krekliņā. Līdz (pēdējam) kreklam. Novilkt pēdējo kreklu no muguras.
- Dzimis laimes krekliņā idioma — saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- Līdz (pēdējam) kreklam idioma — pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
- Novilkt pēdējo kreklu no muguras idioma — atdot otram pēdējo.
- Palikt vienā kreklā idioma — saka, ja kāds zaudējis visu īpašumu, iedzīvi.
- Polo krekls — nedaudz atdarāms krekls ar mīkstu, atliektu apkaklīti.