krekšķēt
krekšķēt krekšķu, krekšķi, krekšķ, pag. krekšķēju darbības vārds; intransitīvs
1.Īsi, aprauti, paklusi klepot.
PiemēriVecīgi krekšķēt.
- Vecīgi krekšķēt.
- Ik pa laikam krekšķēt.
1.1.Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
PiemēriBalss reizēm krekšķēja.
- Balss reizēm krekšķēja.