Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
notriept
notriept -triepju, -triep, -triepj, pag. -triepu darbības vārds; transitīvs
1.Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
PiemēriNotriept rokas ar krāsu.
  • Notriept rokas ar krāsu.
  • Mute notriepta ar ēdienu.
  • Dubļiem notriepta mašīna.
2.Triepjot noklāt (kā) virsmu.
PiemēriBūvstrādnieks notriepj virsmu ar javu.
  • Būvstrādnieks notriepj virsmu ar javu.