Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
notriept
notriept -triepju, -triep, -triepj, pag. -triepu darbības vārds; transitīvs
1.Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
PiemēriNotriept rokas ar krāsu.
2.Triepjot noklāt (kā) virsmu.
PiemēriBūvstrādnieks notriepj virsmu ar javu.