notriept
notriept -triepju, -triep, -triepj, pag. -triepu darbības vārds; transitīvs
1.Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
PiemēriNotriept rokas ar krāsu.
- Notriept rokas ar krāsu.
- Mute notriepta ar ēdienu.
- Dubļiem notriepta mašīna.
2.Triepjot noklāt (kā) virsmu.
PiemēriBūvstrādnieks notriepj virsmu ar javu.
- Būvstrādnieks notriepj virsmu ar javu.