Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
notraipīt
notraipīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Padarīt netīru, noklāt ar traipiem.
PiemēriMētelis notraipīts ar dubļiem.