pabraukt
pabraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu intransitīvs, darbības vārds
1.Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPabraukt malā.
1.1.transitīvs Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu.
PiemēriPabraukt mašīnu uz priekšu.
2.Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
PiemēriPabraukt zem nojumes.
2.1.transitīvs Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
PiemēriPabraukt automobili zem kokiem paēnā.
3.kopā ar: "varēt" vai "spēt" Varēt (spēt) braukt.
PiemēriPa apledojušo pacēlumu trolejbuss nevar pabraukt.
4.sarunvaloda Pavilkt pa kādu virsmu.
PiemēriPabraukt ar rādāmkociņu pa karti.