Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apmuļļāt sarunvaloda
apmuļļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
apmuļļāties darbības vārds; atgriezenisks
1.Padarīt mazliet netīru (no virspuses, no ārpuses).
PiemēriApmuļļāts džemperis.
  • Apmuļļāts džemperis.
  • pārnestā nozīmē Apmuļļātas frāzes.
Stabili vārdu savienojumiApmuļļāt ēdienu.
2.Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
PiemēriTraukus bērni nenomazgāja, bet tikai apmuļļāja.
  • Traukus bērni nenomazgāja, bet tikai apmuļļāja.