izsvīdums
izsvīdums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Process, rezultāts → izsvīst; viela, kas ir izsvīdusi.
PiemēriLiepu izsvīdums.
- Liepu izsvīdums.
- Izsvīdums pleiras dobumā.
1.1.Mitrums, kas rodas, parādās uz kādas virsmas.