izsvīst
izsvīst -svīstu, -svīsti, -svīst, pag. -svīdu intransitīvs, darbības vārds
1.Pastiprināti svīst; pastiprināti izdalīt no organisma (sviedrus).
PiemēriIzsvīst pirtī.
1.1.transitīvs Svīstot izdalīt (ko).
PiemēriNormāli cilvēks diennaktī izsvīst litru šķidruma.
1.2. Būt tādam, uz kā palikušas sviedru pēdas.
PiemēriDžemperis ar izsvīdušām padusēm.
2.Izdalīt (ko) šķidruma veidā (par augiem); izdalīties šķidruma veidā (no augiem).
PiemēriĀboliņš izsvīdis medu.