izsvilpt
izsvilpt -svilpju, -svilp, -svilpj, pag. -svilpu darbības vārds; transitīvs
1.Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
PiemēriIzsvilpt runātāju.
1.1.Ar svilpieniem, saucieniem panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzsvilpt skolotāju no klases.