izsvilpt
izsvilpt -svilpju, -svilp, -svilpj, pag. -svilpu transitīvs, darbības vārds
1.Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
PiemēriIzsvilpt runātāju.
1.1.Ar svilpieniem, saucieniem panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzsvilpt skolotāju no klases.