piebārstīt
piebārstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Izbārstot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
PiemēriPiebārstīt grīdu ar miltiem.
1.1.Pārklāt, piepildīt (parasti ar ko sīku, smalku).
PiemēriVējš piebārsta matus ar ziedlapām.
1.2. Būt pilnam (ar ko).
PiemēriDebesis piebārstītas ar zvaigznēm.
2.Izmantojot (ko) lielākā daudzumā, (ar to) piesātināt (valodu), pieblīvēt (tekstu).
PiemēriPiebārstīt valodu ar anglicismiem.