kapteinis
kapteinis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
kapteine dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Galvenais kuģa apkalpes loceklis, kas komandē kuģi, ir par to atbildīgs.
PiemēriTirdzniecības kuģa kapteinis.
2.Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un daudzu citu valstu bruņotajos spēkos); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
PiemēriArtilērijas kapteinis.
3.Vadītājs (sporta komandai).
PiemēriHokeja komandas kapteinis.
Cilme:No franču capitaine, kam pamatā latīņu caput (capitis) ‘galva’.