kapuce
kapuce dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Pie apģērba apkakles piestiprināta, atpakaļ atmetama galvassega.
PiemēriLietusmēteļa, vējjakas kapuce.
- Lietusmēteļa, vējjakas kapuce.
- Trikotāžas krekls ar kapuci.
- Pārmaukt cepurei pāri kapuci.
Cilme:No vācu Kapuze, kam pamatā viduslaiku latīņu cappa ‘apmetnis vai mētelis ar galvassegu’.