kapteinis
kapteinis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
kapteine dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Galvenais kuģa apkalpes loceklis, kas komandē kuģi, ir par to atbildīgs.
PiemēriTirdzniecības kuģa kapteinis.
- Tirdzniecības kuģa kapteinis.
- Zvejas kuģa kapteinis.
- Tālbraucējs kapteinis.
- Jahtas kapteine.
- Kapteiņa palīgs.
2.Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un daudzu citu valstu bruņotajos spēkos); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
PiemēriArtilērijas kapteinis.
- Artilērijas kapteinis.
- Uzdienēt līdz kapteiņa pakāpei.
3.Vadītājs (sporta komandai).
PiemēriHokeja komandas kapteinis.
- Hokeja komandas kapteinis.
- Kapteinis izskaidrojas ar tiesnesi.
Cilme:No franču capitaine, kam pamatā latīņu caput (capitis) ‘galva’.