triko
triko lietvārds; vīriešu dzimte, nelokāms
1.Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
PiemēriTriko krekls.
2.No šāda auduma šūts ķermenim cieši pieguļošs tērps (piem., sportistiem, baletdejotājiem).
PiemēriRiteņbraucēji spīdīgos likras triko.
Cilme:No franču tricot.