Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
trillināt
trillināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju intransitīvs, darbības vārds
Radīt augstu, dzidru mainīga augstuma balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot.
PiemēriDebesīs trillināja cīruļi.