svilināt
svilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
svilināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
PiemēriAr lodlampu svilināt nost veco krāsu.
- Ar lodlampu svilināt nost veco krāsu.
1.1.Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
PiemēriSvilināt nokautai cūkai sarus.
- Svilināt nokautai cūkai sarus.
- Svilināt cūku ar rudzu salmiem.
- Palikušos sarus svilināja ar nokaitētu dzelzi.
2.sarunvaloda Dedzināt1.
PiemēriTurpina svilināt kūlu.
- Turpina svilināt kūlu.
- Samest zarus kaudzē un svilināt nost.
2.1.Nesaudzīgi tērēt, lietojot apkurei, apgaismei u. tml.
PiemēriAukstajā laikā svilināt sagādāto malku.
- Aukstajā laikā svilināt sagādāto malku.
- Svilināt elektrību bez vajadzības.
- Automobiļi sastrēgumos svilina degvielu.
3.formā: trešā persona Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) – par siltumu.
PiemēriSaule svilina siena grābēju muguras.
- Saule svilina siena grābēju muguras.
- Karstās smiltis svilina kailās pēdas.
- Cilvēkus uz ielām svilina karstums.
- intransitīvs Saule svilina nežēlīgi.
4.formā: trešā persona Izraisīt asi smeldzošas sajūtas (piem., par ko aukstu, kodīgu).
PiemēriVaigus svilina sals.
- Vaigus svilina sals.
- Vējš svilināja seju.
- Ledainais ūdens svilina ādu.
- Čili pipari svilina mēli.
- intransitīvs Nātres svilina kā uguns.
4.1.Stipri, parasti nevēlami, ietekmēt (piem., par emocionālu stāvokli).
PiemēriViņu svilina naids.
- Viņu svilina naids.
- intransitīvs Joprojām svilina kauns.