Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vagons
vagons [vaguõns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vilciena sastāva daļa pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa sliežu ceļiem.
PiemēriPasažieru vagons.
  • Pasažieru vagons.
  • Preču vagons.
  • Sakabināt vagonus.
Stabili vārdu savienojumiLopu vagons. Mīkstais vagons. Vagonu parks.
  • Lopu vagons sarunvaloda preču vagons.
  • Mīkstais vagons vagons (vilciena sastāvā) ar mīkstām guļvietām.
  • Vagonu parks1. Dzelzceļa tīklā esošais vagonu kopums.2. Teritorija ar sliežu ceļiem, kurā atrodas vagonu depo.
1.1.Kravas vai pasažieru daudzums, kas ietilpst šādā sastāva daļā.
PiemēriVesels vagons ogļu.
  • Vesels vagons ogļu.
  • Atbrauca vesels vagons rīdzinieku.
2.Vieglā automobiļa virsbūve, kurā bagāžnieks apvienots ar salonu, ir salokāma pēdējo sēdekļu rinda un vertikāla aizmugures siena.
PiemēriVagons ar trīs vai piecām durvīm.
  • Vagons ar trīs vai piecām durvīm.
  • Vagons ir praktiskāks, bet hečbeks – izskatīgāks.
Stabili vārdu savienojumiVagona bukse.
  • Vagona bukse ierīce, kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānnovirzi.