Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vagoniņš
vagoniņš [vaguõnìņš] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → vagons.
PiemēriTrošu ceļa vagoniņa pasažieri.
  • Trošu ceļa vagoniņa pasažieri.
2.Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piem., remontstrādniekiem).
PiemēriCeļinieku vagoniņš.
  • Ceļinieku vagoniņš.
  • Mitināties vagoniņā.