Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vagot
vagot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
PiemēriRegulāri vagot kartupeļus.
  • Regulāri vagot kartupeļus.
  • Vagot bietes.
1.1.Art, veidot vagas (1).
PiemēriVagot zemi kartupeļiem.
  • Vagot zemi kartupeļiem.
  • Vagot tīrumu.
2.Pārvietoties (ūdenstilpē), šķeļot ūdeni.
PiemēriKuģi vago jūras viļņus.
  • Kuģi vago jūras viļņus.
  • Prāmis vago Baltijas jūras ūdeņus.
2.1.Notekot atstāt joslu, līniju (piem., uz ķermeņa).
PiemēriVīru sejas vago sviedru straumītes.
  • Vīru sejas vago sviedru straumītes.
3.Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
PiemēriLauku vagoja ierakumi.
  • Lauku vagoja ierakumi.
  • Dziļu grambu vagots ceļš.
3.1.Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
PiemēriSeju vagoja krunkas.
  • Seju vagoja krunkas.
  • Grumbu vagots vaigs.