Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
vagot
vagot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
PiemēriRegulāri vagot kartupeļus.
1.1.Art, veidot vagas (1).
PiemēriVagot zemi kartupeļiem.
2.Pārvietoties (ūdenstilpē), šķeļot ūdeni.
PiemēriKuģi vago jūras viļņus.
2.1.Notekot atstāt joslu, līniju (piem., uz ķermeņa).
PiemēriVīru sejas vago sviedru straumītes.
3.Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
PiemēriLauku vagoja ierakumi.
3.1.Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
PiemēriSeju vagoja krunkas.