jēlums
jēlums [jȩ̂lùms] lietvārds; vīriešu dzimte
Vieta, kur ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta vai gļotāda; brūce, čūla.
PiemēriPlauksta ir vienos jēlumos.
- Plauksta ir vienos jēlumos.
- Ķēde līdz jēlumam noberzusi suņa kaklu.
Stabili vārdu savienojumiKuņģa jēlums.
- Kuņģa jēlums — kuņģa sienas bojājums; kuņģa čūla.