jēls
jēls [jȩ̂ls] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
jēla [jȩ̂la] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
jēli [jȩ̂li] apstākļa vārds
1.Tāds, kas nav cepts, vārīts, konservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
PiemēriJēla gaļa.
- Jēla gaļa.
- Jēlas zivis.
- Jēlas olas.
1.1.Tāds, kas nav pilnīgi izcepts, izvārīts u. tml.
PiemēriJēla maize.
- Jēla maize.
- Cepetis vidū jēls.
2.Tāds, kam ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta (par ķermeņa daļām).
PiemēriPapēdis noberzts jēls.
- Papēdis noberzts jēls.
3.Ļoti mitrs, staigns; ļoti izmircis; apglumējis.
PiemēriKājas grimst jēlos mālos.
- Kājas grimst jēlos mālos.
- Jēlas ūdenszāles.
4.Rupjš, piedauzīgs, neķītrs (par vārdiem, izteicieniem).
PiemēriLietot jēlus izteicienus.
- Lietot jēlus izteicienus.
- Smieties par jēliem jociņiem.
5.sarunvaloda Tāds, kas nav pietiekami stingrs; vārgs, nevarīgs.
Stabili vārdu savienojumiJēliem nagiem.
- Jēliem nagiem — gļēvi.
Stabili vārdu savienojumiKā jēla ola.
- Kā jēla ola sarunvaloda — saka, ja pret kādu vai pret ko ir jāizturas ļoti uzmanīgi, saudzīgi, ja kāds ir ļoti jūtīgs, vārīgs.