skart
skart skaru, skar, skar, pag. skāru transitīvs, darbības vārds
1.Virzīt (piem., ķermeņa daļu, priekšmetu), tā, ka tas nonāk uz (kā virsmas).
PiemēriSkart ar pirkstiem pieri.
2.Nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija vai ievainojums.
PiemēriAutomobilis skāris tilta margas.
2.1.Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
PiemēriTuberkulozes skartas plaušas.
2.2.Sākt lietot, izmantot.
PiemēriBrokastis nebija skartas.