skart
skart skaru, skar, skar, pag. skāru darbības vārds; transitīvs
1.Virzīt (piem., ķermeņa daļu, priekšmetu), tā, ka tas nonāk uz (kā virsmas).
PiemēriSkart ar pirkstiem pieri.
2.Nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija vai ievainojums.
PiemēriAutomobilis skāris tilta margas.
2.1.Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
PiemēriTuberkulozes skartas plaušas.
2.2.Sākt lietot, izmantot.
PiemēriBrokastis nebija skartas.