apsūbēt
apsūbēt 3. pers. -sūb, arī -sūbē, pag. -sūbēja darbības vārds; intransitīvs
apsūbējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pārklāties (no virspuses) ar oksidēšanās produktu kārtu.
PiemēriApsūbējusi monēta, metāla ķēdīte.
1.1.Kļūt nespodram, tumšam, pārklājoties (no virspuses) ar netīrumiem, pelējumu u. tml.
PiemēriApsūbējis spogulis.