apsūbēt
apsūbēt 3. pers. -sūb, arī -sūbē, pag. -sūbēja intransitīvs, darbības vārds
apsūbējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pārklāties (no virspuses) ar oksidēšanās produktu kārtu.
PiemēriApsūbējusi monēta, metāla ķēdīte.
1.1.Kļūt nespodram, tumšam, pārklājoties (no virspuses) ar netīrumiem, pelējumu u. tml.
PiemēriApsūbējis spogulis.