pludot
pludot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
PiemēriŪdens pludo pa grīdu.
- Ūdens pludo pa grīdu.
- Pa galdu pludoja izlietā tēja.
- Lietus ūdens pludoja pa visām meža takām.
1.1.Izplatīties (plašā vietā, vidē) – par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
PiemēriPavasara gaiss pludo pa atvērto logu istabā.
- Pavasara gaiss pludo pa atvērto logu istabā.
- Dārzā pludoja ceriņu smarža.
- No kamīna pludoja patīkams siltums.
2.Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
PiemēriPagalms pēc lietus pludoja.
- Pagalms pēc lietus pludoja.
- Pēc mazgāšanās vannas istaba pludoja.
- Ceļi pludo.
- pārnestā nozīmē Viesību galds pludo no dārgiem dzērieniem.
2.1.Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras, arī asinis) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
PiemēriSkrējējs pludo sviedros.
- Skrējējs pludo sviedros.
- Vaigi pludo asarās.
- Savainotā roka pludoja asinīs.
3.formā: trešā persona Plūst pāri (kā, piem., ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piem., par ūdenstilpi, trauku).
PiemēriTrauks ar bērzu sulām pludo pāri malām.
- Trauks ar bērzu sulām pludo pāri malām.
- Ūdens muca pludo.
- Strauts pēc lietus pludoja.
- pārnestā nozīmē No viņas pludoja mīlestība.