oreols
oreols [oreòls] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Gaismas aplis, gaiša josla ap kādu objektu.
PiemēriSaules oreols.
- Saules oreols.
- Mēness oreols.
- Oreols jeb gaismas gredzens ap planētu.
1.1.Gaismas josla, gaišums ap dievību vai svēto tēliem vai virs galvas.
PiemēriGaišs oreols.
- Gaišs oreols.
- Zeltains staru oreols ap galvu.
2.Noteiktu īpašību kopums; īpaša attieksme (saistībā ar kādu, ko).
PiemēriSlavas oreols.
- Slavas oreols.
- Viņš ir apvīts ar varonības un vīrišķības oreolu.
- Radīt noslēpumainības oreolu ap sevi.
Cilme:No latīņu (corona) aureola ‘zelta vainags’.