ordinēt
ordinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Dot medicīniska rakstura rīkojumu, priekšrakstu.
PiemēriOrdinēt vitamīnu injekcijas.
2.Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
PiemēriOrdinēt mācītāju.
Cilme:No latīņu ordinare.