oreols
oreols [oreõls] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Gaismas aplis, gaiša josla ap kādu objektu.
PiemēriSaules oreols.
1.1.Gaismas josla, gaišums ap dievību vai svēto tēliem vai virs galvas.
PiemēriGaišs oreols.
2.Noteiktu īpašību kopums; īpaša attieksme (saistībā ar kādu, ko).
PiemēriSlavas oreols.
Cilme:No latīņu (corona) aureola ‘zelta vainags’.