ordenis1
ordenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
Valsts apbalvojums par sevišķiem nopelniem.
PiemēriTriju Zvaigžņu ordenis.
Stabili vārdu savienojumiOrdeņa lente. Ordeņa statūts.
Cilme:No latīņu ordo (ordinis) ‘rinda, kārta, pakāpe’.