orbīta
orbīta sieviešu dzimte, lietvārds
1.Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
PiemēriMēness orbīta.
1.1.Trajektorija, pa kuru elektrons riņķo ap atoma kodolu (planetārajā atoma teorijā).
PiemēriElektrona orbīta.
2.joma: anatomija Dobums galvaskausā, kurā atrodas acs ābols.
PiemēriAcu orbītas.
Cilme:No latīņu orbita ‘sliede, ceļš’.