Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
orators
orators [oratõrs] vīriešu dzimte, lietvārds
oratore [oratõre] sieviešu dzimte, lietvārds
Runātājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.); cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
PiemēriSpožs orators.
Cilme:No latīņu oro ‘es runāju’.