Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
orators
orators [oratõrs] lietvārds; vīriešu dzimte
oratore [oratõre] lietvārds; sieviešu dzimte
Runātājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.); cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
PiemēriSpožs orators.
Cilme:No latīņu oro ‘es runāju’.