ordenis2
ordenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Reliģiska apvienība ar noteiktu dzīves kārtību un darbības mērķi.
PiemēriDominikāņu ordenis.
1.1.vēsturisks Bruņinieku apvienība.
PiemēriZobenbrāļu ordenis.
Stabili vārdu savienojumiBruņinieku ordenis. Zobenbrāļu ordenis.
Cilme:No vācu Orden, kam pamatā latīņu ordo (ordinis) ‘rinda, kārta’.