ordenis1
ordenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Valsts apbalvojums par sevišķiem nopelniem.
PiemēriTriju Zvaigžņu ordenis.
- Triju Zvaigžņu ordenis.
- Lāčplēša Kara ordenis.
- Piešķirt ordeni.
- Saņemt ordeni.
Stabili vārdu savienojumiOrdeņa lente. Ordeņa statūts.
- Ordeņa lente — katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- Ordeņa statūts — ordeņa apraksts, kā arī priekšstats par to, kādā kārtībā ar šo ordeni apbalvo un kā tas nēsājams.
Cilme:No latīņu ordo (ordinis) ‘rinda, kārta, pakāpe’.