vilkties
vilkties velkos [vȩ̀lkuôs], velcies, velkas [vȩ̀lkas], pag. vilkos atgriezenisks, darbības vārds
1.Lēni, slīdoši virzīties, pārvietoties (piem., par gliemezi, slieku, skudru).
PiemēriGliemeži velkas no laksta uz lakstu.
1.1.Slīdēt, stiepties (pa kādu virsmu kam līdzi, aiz kā u. tml.).
PiemēriNesamais velkas pa zemi.
1.2.Slīdošā kustībā vērties, taisīties (vaļā, ciet).
PiemēriPriekškars lēnām velkas vaļā.
1.3.Virzīties, veidoties (pa mākoņiem, miglu).
PiemēriMākoņi velkas saulei priekšā.
1.4.sarunvaloda Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriLēnām vilkties no skolas mājās.
2.Vilkt savu ķermeni, ķermeņa daļu, arī tikt vilktam (kādā virzienā, pie kā, kam klāt).
PiemēriVingrojot vilkties ar abām rokām pie stieņa.
3.Parādīties, veidoties (sejā) – par grumbām, grimasēm.
PiemēriDziļa rieva vilkās pāri vectēva pierei.
4.Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
PiemēriPāri tīrumam vilkās garas biešu vagas.
5.Ilgi, parasti lēni, norisināties (par darbību, procesu); ilgt (par laikposmu, laiku).
PiemēriDarbs vilkās pārāk lēnām.
Stabili vārdu savienojumiVilkties astē. Vilkties garumā. Vilkties kā gliemezim.