vīle1
vīle [vĩle] dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
PiemēriApaļa, plakana, trīsšķautņu vīle.
- Apaļa, plakana, trīsšķautņu vīle.
- Smalka, rupja vīle.
- Nagu vīle.
- Asināt zāģi ar vīli.