vīle2
vīle [vìle] dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Šūtu materiālu savienojuma vieta; šuve.
PiemēriTaisna vīle.
- Taisna vīle.
- Svārku vīles.
- Sānu, plecu vīles.
- Sašūt, nošūt vīli.
- Bikses izirušas pa vīli.
1.1.Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
PiemēriDubultā vīle.
- Dubultā vīle.
Stabili vārdu savienojumiCaurā vīle.
- Caurā vīle — dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
2.Iegludināts, iespiests svītrveida ielocījums (apģērbā, audumā).
PiemēriIegludināt biksēm vīles.
- Iegludināt biksēm vīles.
- Galdauta locījuma vīles bija labi redzamas.
Stabili vārdu savienojumiBūt slapjam līdz pēdējai vīlei. Izmērcēt līdz pēdējai vīlei. Izmirkt līdz pēdējai vīlei.
- Būt slapjam līdz pēdējai vīlei idioma — ļoti stipri samirkt (lietū).
- Izmērcēt līdz pēdējai vīlei idioma — padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- Izmirkt līdz pēdējai vīlei idioma — ļoti stipri samirkt (lietū).
- Samērcēt līdz pēdējai vīlei idioma — padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- Samirkt līdz pēdējai vīlei idioma — ļoti stipri samirkt (lietū).